recurvaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of recurvō.
Participle
[edit]recurvātūrus (feminine recurvātūra, neuter recurvātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | recurvātūrus | recurvātūra | recurvātūrum | recurvātūrī | recurvātūrae | recurvātūra | |
| genitive | recurvātūrī | recurvātūrae | recurvātūrī | recurvātūrōrum | recurvātūrārum | recurvātūrōrum | |
| dative | recurvātūrō | recurvātūrae | recurvātūrō | recurvātūrīs | |||
| accusative | recurvātūrum | recurvātūram | recurvātūrum | recurvātūrōs | recurvātūrās | recurvātūra | |
| ablative | recurvātūrō | recurvātūrā | recurvātūrō | recurvātūrīs | |||
| vocative | recurvātūre | recurvātūra | recurvātūrum | recurvātūrī | recurvātūrae | recurvātūra | |