recordativus

Latin

Etymology

From recordor (“to remember”) +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /re.kor.daːˈtiː.u̯us/, [rɛkɔrd̪äːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /re.kor.daˈti.vus/, [rekord̪äˈt̪iːvus]

Adjective

recordātīvus (feminine recordātīva, neuter recordātīvum); first/second-declension adjective

1. Of or pertaining to recollection.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	recordātīvus	recordātīva	recordātīvum		recordātīvī	recordātīvae	recordātīva
genitive	recordātīvī	recordātīvae	recordātīvī		recordātīvōrum	recordātīvārum	recordātīvōrum
dative	recordātīvō	recordātīvae	recordātīvō		recordātīvīs
accusative	recordātīvum	recordātīvam	recordātīvum		recordātīvōs	recordātīvās	recordātīva
ablative	recordātīvō	recordātīvā	recordātīvō		recordātīvīs
vocative	recordātīve	recordātīva	recordātīvum		recordātīvī	recordātīvae	recordātīva

Related terms

• recordor

References

• “recordativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• recordativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.