reconciliaturus

Latin

Etymology

Future active participle of reconciliō

Participle

reconciliātūrus (feminine reconciliātūra, neuter reconciliātūrum); first/second-declension participle

1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	reconciliātūrus	reconciliātūra	reconciliātūrum		reconciliātūrī	reconciliātūrae	reconciliātūra
genitive	reconciliātūrī	reconciliātūrae	reconciliātūrī		reconciliātūrōrum	reconciliātūrārum	reconciliātūrōrum
dative	reconciliātūrō	reconciliātūrae	reconciliātūrō		reconciliātūrīs
accusative	reconciliātūrum	reconciliātūram	reconciliātūrum		reconciliātūrōs	reconciliātūrās	reconciliātūra
ablative	reconciliātūrō	reconciliātūrā	reconciliātūrō		reconciliātūrīs
vocative	reconciliātūre	reconciliātūra	reconciliātūrum		reconciliātūrī	reconciliātūrae	reconciliātūra