Jump to content

reclinaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of reclīnō

Participle

[edit]

reclīnātūrus (feminine reclīnātūra, neuter reclīnātūrum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative reclīnātūrus reclīnātūra reclīnātūrum reclīnātūrī reclīnātūrae reclīnātūra
genitive reclīnātūrī reclīnātūrae reclīnātūrī reclīnātūrōrum reclīnātūrārum reclīnātūrōrum
dative reclīnātūrō reclīnātūrae reclīnātūrō reclīnātūrīs
accusative reclīnātūrum reclīnātūram reclīnātūrum reclīnātūrōs reclīnātūrās reclīnātūra
ablative reclīnātūrō reclīnātūrā reclīnātūrō reclīnātūrīs
vocative reclīnātūre reclīnātūra reclīnātūrum reclīnātūrī reclīnātūrae reclīnātūra