Jump to content

reclamitaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of rēclāmitō

Participle

[edit]

reclāmitātūrus (feminine reclāmitātūra, neuter reclāmitātūrum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative reclāmitātūrus reclāmitātūra reclāmitātūrum reclāmitātūrī reclāmitātūrae reclāmitātūra
genitive reclāmitātūrī reclāmitātūrae reclāmitātūrī reclāmitātūrōrum reclāmitātūrārum reclāmitātūrōrum
dative reclāmitātūrō reclāmitātūrae reclāmitātūrō reclāmitātūrīs
accusative reclāmitātūrum reclāmitātūram reclāmitātūrum reclāmitātūrōs reclāmitātūrās reclāmitātūra
ablative reclāmitātūrō reclāmitātūrā reclāmitātūrō reclāmitātūrīs
vocative reclāmitātūre reclāmitātūra reclāmitātūrum reclāmitātūrī reclāmitātūrae reclāmitātūra