raturus

Latin

Etymology

Future active participle of reor.

Participle

ratūrus (feminine ratūra, neuter ratūrum); first/second-declension participle

1. about to reckon

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ratūrus	ratūra	ratūrum		ratūrī	ratūrae	ratūra
genitive	ratūrī	ratūrae	ratūrī		ratūrōrum	ratūrārum	ratūrōrum
dative	ratūrō	ratūrae	ratūrō		ratūrīs
accusative	ratūrum	ratūram	ratūrum		ratūrōs	ratūrās	ratūra
ablative	ratūrō	ratūrā	ratūrō		ratūrīs
vocative	ratūre	ratūra	ratūrum		ratūrī	ratūrae	ratūra

References

• raturus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)