ratiocinatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ratiōcinor.
Participle
[edit]ratiōcinātus (feminine ratiōcināta, neuter ratiōcinātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ratiōcinātus | ratiōcināta | ratiōcinātum | ratiōcinātī | ratiōcinātae | ratiōcināta | |
| genitive | ratiōcinātī | ratiōcinātae | ratiōcinātī | ratiōcinātōrum | ratiōcinātārum | ratiōcinātōrum | |
| dative | ratiōcinātō | ratiōcinātae | ratiōcinātō | ratiōcinātīs | |||
| accusative | ratiōcinātum | ratiōcinātam | ratiōcinātum | ratiōcinātōs | ratiōcinātās | ratiōcināta | |
| ablative | ratiōcinātō | ratiōcinātā | ratiōcinātō | ratiōcinātīs | |||
| vocative | ratiōcināte | ratiōcināta | ratiōcinātum | ratiōcinātī | ratiōcinātae | ratiōcināta | |