ratiocinaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ratiōcinor.
Participle
[edit]ratiōcinātūrus (feminine ratiōcinātūra, neuter ratiōcinātūrum); first/second-declension participle
- about to reckon
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ratiōcinātūrus | ratiōcinātūra | ratiōcinātūrum | ratiōcinātūrī | ratiōcinātūrae | ratiōcinātūra | |
| genitive | ratiōcinātūrī | ratiōcinātūrae | ratiōcinātūrī | ratiōcinātūrōrum | ratiōcinātūrārum | ratiōcinātūrōrum | |
| dative | ratiōcinātūrō | ratiōcinātūrae | ratiōcinātūrō | ratiōcinātūrīs | |||
| accusative | ratiōcinātūrum | ratiōcinātūram | ratiōcinātūrum | ratiōcinātūrōs | ratiōcinātūrās | ratiōcinātūra | |
| ablative | ratiōcinātūrō | ratiōcinātūrā | ratiōcinātūrō | ratiōcinātūrīs | |||
| vocative | ratiōcinātūre | ratiōcinātūra | ratiōcinātūrum | ratiōcinātūrī | ratiōcinātūrae | ratiōcinātūra | |