ratiocinativus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]From ratiōcinor (“to reckon, compute”) + -īvus.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /ra.ti.oː.ki.naːˈtiː.u̯us/, [rät̪ioːkɪnäːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /rat.t͡si.o.t͡ʃi.naˈti.vus/, [rät̪ː͡s̪iot͡ʃinäˈt̪iːvus]
Adjective
[edit]ratiōcinātīvus (feminine ratiōcinātīva, neuter ratiōcinātīvum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ratiōcinātīvus | ratiōcinātīva | ratiōcinātīvum | ratiōcinātīvī | ratiōcinātīvae | ratiōcinātīva | |
| genitive | ratiōcinātīvī | ratiōcinātīvae | ratiōcinātīvī | ratiōcinātīvōrum | ratiōcinātīvārum | ratiōcinātīvōrum | |
| dative | ratiōcinātīvō | ratiōcinātīvae | ratiōcinātīvō | ratiōcinātīvīs | |||
| accusative | ratiōcinātīvum | ratiōcinātīvam | ratiōcinātīvum | ratiōcinātīvōs | ratiōcinātīvās | ratiōcinātīva | |
| ablative | ratiōcinātīvō | ratiōcinātīvā | ratiōcinātīvō | ratiōcinātīvīs | |||
| vocative | ratiōcinātīve | ratiōcinātīva | ratiōcinātīvum | ratiōcinātīvī | ratiōcinātīvae | ratiōcinātīva | |
Descendants
[edit]- Italian: raziocinativo
References
[edit]- “ratiocinativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “ratiocinativus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- ratiocinativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.