radicaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of rādīcō.
Participle
[edit]rādīcātūrus (feminine rādīcātūra, neuter rādīcātūrum); first/second-declension participle
- about to root
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | rādīcātūrus | rādīcātūra | rādīcātūrum | rādīcātūrī | rādīcātūrae | rādīcātūra | |
| genitive | rādīcātūrī | rādīcātūrae | rādīcātūrī | rādīcātūrōrum | rādīcātūrārum | rādīcātūrōrum | |
| dative | rādīcātūrō | rādīcātūrae | rādīcātūrō | rādīcātūrīs | |||
| accusative | rādīcātūrum | rādīcātūram | rādīcātūrum | rādīcātūrōs | rādīcātūrās | rādīcātūra | |
| ablative | rādīcātūrō | rādīcātūrā | rādīcātūrō | rādīcātūrīs | |||
| vocative | rādīcātūre | rādīcātūra | rādīcātūrum | rādīcātūrī | rādīcātūrae | rādīcātūra | |