quinquepartitus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kʷiːn.kʷe.parˈtiː.tus/, [kʷiːŋkʷɛpärˈt̪iːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kwin.kwe.parˈti.tus/, [kwiŋkwepärˈt̪iːt̪us]

Adjective

quīnquepartītus (feminine quīnquepartīta, neuter quīnquepartītum); first/second-declension adjective

1. divided into five parts, fivefold, quinquepartite

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	quīnquepartītus	quīnquepartīta	quīnquepartītum		quīnquepartītī	quīnquepartītae	quīnquepartīta
genitive	quīnquepartītī	quīnquepartītae	quīnquepartītī		quīnquepartītōrum	quīnquepartītārum	quīnquepartītōrum
dative	quīnquepartītō	quīnquepartītae	quīnquepartītō		quīnquepartītīs
accusative	quīnquepartītum	quīnquepartītam	quīnquepartītum		quīnquepartītōs	quīnquepartītās	quīnquepartīta
ablative	quīnquepartītō	quīnquepartītā	quīnquepartītō		quīnquepartītīs
vocative	quīnquepartīte	quīnquepartīta	quīnquepartītum		quīnquepartītī	quīnquepartītae	quīnquepartīta

References

• “quinquepartitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• quinquepartitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.