quietaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of quiētor.
Participle
[edit]quiētātūrus (feminine quiētātūra, neuter quiētātūrum); first/second-declension participle
- about to calm
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | quiētātūrus | quiētātūra | quiētātūrum | quiētātūrī | quiētātūrae | quiētātūra | |
| genitive | quiētātūrī | quiētātūrae | quiētātūrī | quiētātūrōrum | quiētātūrārum | quiētātūrōrum | |
| dative | quiētātūrō | quiētātūrae | quiētātūrō | quiētātūrīs | |||
| accusative | quiētātūrum | quiētātūram | quiētātūrum | quiētātūrōs | quiētātūrās | quiētātūra | |
| ablative | quiētātūrō | quiētātūrā | quiētātūrō | quiētātūrīs | |||
| vocative | quiētātūre | quiētātūra | quiētātūrum | quiētātūrī | quiētātūrae | quiētātūra | |