qualificaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of quālificō.
Participle
[edit]quālificātūrus (feminine quālificātūra, neuter quālificātūrum); first/second-declension participle
- about to qualify
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | quālificātūrus | quālificātūra | quālificātūrum | quālificātūrī | quālificātūrae | quālificātūra | |
| genitive | quālificātūrī | quālificātūrae | quālificātūrī | quālificātūrōrum | quālificātūrārum | quālificātūrōrum | |
| dative | quālificātūrō | quālificātūrae | quālificātūrō | quālificātūrīs | |||
| accusative | quālificātūrum | quālificātūram | quālificātūrum | quālificātūrōs | quālificātūrās | quālificātūra | |
| ablative | quālificātūrō | quālificātūrā | quālificātūrō | quālificātūrīs | |||
| vocative | quālificātūre | quālificātūra | quālificātūrum | quālificātūrī | quālificātūrae | quālificātūra | |