pusulatus

Latin

Etymology

From pūsula +‎ -ātus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /puː.suˈlaː.tus/, [puːs̠ʊˈɫ̪äːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /pu.suˈla.tus/, [pus̬uˈläːt̪us]

Adjective

pūsulātus (feminine pūsulāta, neuter pūsulātum); first/second-declension adjective

1. Alternative form of pustulātus (“blistered, cupellated”)

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	pūsulātus	pūsulāta	pūsulātum		pūsulātī	pūsulātae	pūsulāta
genitive	pūsulātī	pūsulātae	pūsulātī		pūsulātōrum	pūsulātārum	pūsulātōrum
dative	pūsulātō	pūsulātae	pūsulātō		pūsulātīs
accusative	pūsulātum	pūsulātam	pūsulātum		pūsulātōs	pūsulātās	pūsulāta
ablative	pūsulātō	pūsulātā	pūsulātō		pūsulātīs
vocative	pūsulāte	pūsulāta	pūsulātum		pūsulātī	pūsulātae	pūsulāta

Related terms

• pūsula

References

• “pusulatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• pusulatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.