puniturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of pūniō.
Participle
[edit]pūnītūrus (feminine pūnītūra, neuter pūnītūrum); first/second-declension participle
- about to punish
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | pūnītūrus | pūnītūra | pūnītūrum | pūnītūrī | pūnītūrae | pūnītūra | |
| genitive | pūnītūrī | pūnītūrae | pūnītūrī | pūnītūrōrum | pūnītūrārum | pūnītūrōrum | |
| dative | pūnītūrō | pūnītūrae | pūnītūrō | pūnītūrīs | |||
| accusative | pūnītūrum | pūnītūram | pūnītūrum | pūnītūrōs | pūnītūrās | pūnītūra | |
| ablative | pūnītūrō | pūnītūrā | pūnītūrō | pūnītūrīs | |||
| vocative | pūnītūre | pūnītūra | pūnītūrum | pūnītūrī | pūnītūrae | pūnītūra | |