protestatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect participle of prōtestor
Participle
[edit]prōtestātus (feminine prōtestāta, neuter prōtestātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | prōtestātus | prōtestāta | prōtestātum | prōtestātī | prōtestātae | prōtestāta | |
| genitive | prōtestātī | prōtestātae | prōtestātī | prōtestātōrum | prōtestātārum | prōtestātōrum | |
| dative | prōtestātō | prōtestātae | prōtestātō | prōtestātīs | |||
| accusative | prōtestātum | prōtestātam | prōtestātum | prōtestātōs | prōtestātās | prōtestāta | |
| ablative | prōtestātō | prōtestātā | prōtestātō | prōtestātīs | |||
| vocative | prōtestāte | prōtestāta | prōtestātum | prōtestātī | prōtestātae | prōtestāta | |