Jump to content

propalatus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of prōpalō.

Participle

[edit]

prōpalātus (feminine prōpalāta, neuter prōpalātum); first/second-declension participle

  1. manifested, divulged

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative prōpalātus prōpalāta prōpalātum prōpalātī prōpalātae prōpalāta
genitive prōpalātī prōpalātae prōpalātī prōpalātōrum prōpalātārum prōpalātōrum
dative prōpalātō prōpalātae prōpalātō prōpalātīs
accusative prōpalātum prōpalātam prōpalātum prōpalātōs prōpalātās prōpalāta
ablative prōpalātō prōpalātā prōpalātō prōpalātīs
vocative prōpalāte prōpalāta prōpalātum prōpalātī prōpalātae prōpalāta