propagaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of prōpāgō.
Participle
[edit]prōpāgātūrus (feminine prōpāgātūra, neuter prōpāgātūrum); first/second-declension participle
- about to propagate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | prōpāgātūrus | prōpāgātūra | prōpāgātūrum | prōpāgātūrī | prōpāgātūrae | prōpāgātūra | |
| genitive | prōpāgātūrī | prōpāgātūrae | prōpāgātūrī | prōpāgātūrōrum | prōpāgātūrārum | prōpāgātūrōrum | |
| dative | prōpāgātūrō | prōpāgātūrae | prōpāgātūrō | prōpāgātūrīs | |||
| accusative | prōpāgātūrum | prōpāgātūram | prōpāgātūrum | prōpāgātūrōs | prōpāgātūrās | prōpāgātūra | |
| ablative | prōpāgātūrō | prōpāgātūrā | prōpāgātūrō | prōpāgātūrīs | |||
| vocative | prōpāgātūre | prōpāgātūra | prōpāgātūrum | prōpāgātūrī | prōpāgātūrae | prōpāgātūra | |