prolaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of prōferō.
Participle
[edit]prōlātūrus (feminine prōlātūra, neuter prōlātūrum); first/second-declension participle
- about to proffer
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | prōlātūrus | prōlātūra | prōlātūrum | prōlātūrī | prōlātūrae | prōlātūra | |
| genitive | prōlātūrī | prōlātūrae | prōlātūrī | prōlātūrōrum | prōlātūrārum | prōlātūrōrum | |
| dative | prōlātūrō | prōlātūrae | prōlātūrō | prōlātūrīs | |||
| accusative | prōlātūrum | prōlātūram | prōlātūrum | prōlātūrōs | prōlātūrās | prōlātūra | |
| ablative | prōlātūrō | prōlātūrā | prōlātūrō | prōlātūrīs | |||
| vocative | prōlātūre | prōlātūra | prōlātūrum | prōlātūrī | prōlātūrae | prōlātūra | |