Jump to content

profanatus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of profānō.

Participle

[edit]

profānātus (feminine profānāta, neuter profānātum); first/second-declension participle

  1. desecrated, profaned
  2. violated, polluted

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative profānātus profānāta profānātum profānātī profānātae profānāta
genitive profānātī profānātae profānātī profānātōrum profānātārum profānātōrum
dative profānātō profānātae profānātō profānātīs
accusative profānātum profānātam profānātum profānātōs profānātās profānāta
ablative profānātō profānātā profānātō profānātīs
vocative profānāte profānāta profānātum profānātī profānātae profānāta