prodicturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of prōdīcō.
Participle
[edit]prōdictūrus (feminine prōdictūra, neuter prōdictūrum); first/second-declension participle
- about to defer
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | prōdictūrus | prōdictūra | prōdictūrum | prōdictūrī | prōdictūrae | prōdictūra | |
| genitive | prōdictūrī | prōdictūrae | prōdictūrī | prōdictūrōrum | prōdictūrārum | prōdictūrōrum | |
| dative | prōdictūrō | prōdictūrae | prōdictūrō | prōdictūrīs | |||
| accusative | prōdictūrum | prōdictūram | prōdictūrum | prōdictūrōs | prōdictūrās | prōdictūra | |
| ablative | prōdictūrō | prōdictūrā | prōdictūrō | prōdictūrīs | |||
| vocative | prōdictūre | prōdictūra | prōdictūrum | prōdictūrī | prōdictūrae | prōdictūra | |