procuratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of prōcūrō.
Participle
[edit]prōcūrātus (feminine prōcūrāta, neuter prōcūrātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | prōcūrātus | prōcūrāta | prōcūrātum | prōcūrātī | prōcūrātae | prōcūrāta | |
| genitive | prōcūrātī | prōcūrātae | prōcūrātī | prōcūrātōrum | prōcūrātārum | prōcūrātōrum | |
| dative | prōcūrātō | prōcūrātae | prōcūrātō | prōcūrātīs | |||
| accusative | prōcūrātum | prōcūrātam | prōcūrātum | prōcūrātōs | prōcūrātās | prōcūrāta | |
| ablative | prōcūrātō | prōcūrātā | prōcūrātō | prōcūrātīs | |||
| vocative | prōcūrāte | prōcūrāta | prōcūrātum | prōcūrātī | prōcūrātae | prōcūrāta | |