procuraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of prōcūrō.
Participle
[edit]prōcūrātūrus (feminine prōcūrātūra, neuter prōcūrātūrum); first/second-declension participle
- about to manage, administer
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | prōcūrātūrus | prōcūrātūra | prōcūrātūrum | prōcūrātūrī | prōcūrātūrae | prōcūrātūra | |
| genitive | prōcūrātūrī | prōcūrātūrae | prōcūrātūrī | prōcūrātūrōrum | prōcūrātūrārum | prōcūrātūrōrum | |
| dative | prōcūrātūrō | prōcūrātūrae | prōcūrātūrō | prōcūrātūrīs | |||
| accusative | prōcūrātūrum | prōcūrātūram | prōcūrātūrum | prōcūrātūrōs | prōcūrātūrās | prōcūrātūra | |
| ablative | prōcūrātūrō | prōcūrātūrā | prōcūrātūrō | prōcūrātūrīs | |||
| vocative | prōcūrātūre | prōcūrātūra | prōcūrātūrum | prōcūrātūrī | prōcūrātūrae | prōcūrātūra | |