Jump to content

proclinaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of prōclīnō

Participle

[edit]

prōclīnātūrus (feminine prōclīnātūra, neuter prōclīnātūrum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative prōclīnātūrus prōclīnātūra prōclīnātūrum prōclīnātūrī prōclīnātūrae prōclīnātūra
genitive prōclīnātūrī prōclīnātūrae prōclīnātūrī prōclīnātūrōrum prōclīnātūrārum prōclīnātūrōrum
dative prōclīnātūrō prōclīnātūrae prōclīnātūrō prōclīnātūrīs
accusative prōclīnātūrum prōclīnātūram prōclīnātūrum prōclīnātūrōs prōclīnātūrās prōclīnātūra
ablative prōclīnātūrō prōclīnātūrā prōclīnātūrō prōclīnātūrīs
vocative prōclīnātūre prōclīnātūra prōclīnātūrum prōclīnātūrī prōclīnātūrae prōclīnātūra