procacitas

Latin

Etymology

From procāx +‎ -tās.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /proˈkaː.ki.taːs/, [prɔˈkäːkɪt̪äːs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /proˈka.t͡ʃi.tas/, [proˈkäːt͡ʃit̪äs]

Noun

procācitās f (genitive procācitātis); third declension

1. boldness, shamelessness, impudence

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	procācitās	procācitātēs
genitive	procācitātis	procācitātum
dative	procācitātī	procācitātibus
accusative	procācitātem	procācitātēs
ablative	procācitāte	procācitātibus
vocative	procācitās	procācitātēs

Descendants

• Italian: procacità
• Spanish: procacidad

References

• procacitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• procacitas in Georges, Karl Ernst, Georges, Heinrich (1913–1918) Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch, 8th edition, volume 2, Hahnsche Buchhandlung
• “procacitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press