precaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of precor
Participle
[edit]precātūrus (feminine precātūra, neuter precātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | precātūrus | precātūra | precātūrum | precātūrī | precātūrae | precātūra | |
| genitive | precātūrī | precātūrae | precātūrī | precātūrōrum | precātūrārum | precātūrōrum | |
| dative | precātūrō | precātūrae | precātūrō | precātūrīs | |||
| accusative | precātūrum | precātūram | precātūrum | precātūrōs | precātūrās | precātūra | |
| ablative | precātūrō | precātūrā | precātūrō | precātūrīs | |||
| vocative | precātūre | precātūra | precātūrum | precātūrī | precātūrae | precātūra | |