praestatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of praestō.
Participle
[edit]praestātus (feminine praestāta, neuter praestātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | praestātus | praestāta | praestātum | praestātī | praestātae | praestāta | |
| genitive | praestātī | praestātae | praestātī | praestātōrum | praestātārum | praestātōrum | |
| dative | praestātō | praestātae | praestātō | praestātīs | |||
| accusative | praestātum | praestātam | praestātum | praestātōs | praestātās | praestāta | |
| ablative | praestātō | praestātā | praestātō | praestātīs | |||
| vocative | praestāte | praestāta | praestātum | praestātī | praestātae | praestāta | |