praeparaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of praeparō (“prepare”).
Participle
[edit]praeparātūrus (feminine praeparātūra, neuter praeparātūrum); first/second-declension participle
- about to prepare
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | praeparātūrus | praeparātūra | praeparātūrum | praeparātūrī | praeparātūrae | praeparātūra | |
| genitive | praeparātūrī | praeparātūrae | praeparātūrī | praeparātūrōrum | praeparātūrārum | praeparātūrōrum | |
| dative | praeparātūrō | praeparātūrae | praeparātūrō | praeparātūrīs | |||
| accusative | praeparātūrum | praeparātūram | praeparātūrum | praeparātūrōs | praeparātūrās | praeparātūra | |
| ablative | praeparātūrō | praeparātūrā | praeparātūrō | praeparātūrīs | |||
| vocative | praeparātūre | praeparātūra | praeparātūrum | praeparātūrī | praeparātūrae | praeparātūra | |