praemunitus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of praemūniō.
Participle
[edit]praemūnītus (feminine praemūnīta, neuter praemūnītum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | praemūnītus | praemūnīta | praemūnītum | praemūnītī | praemūnītae | praemūnīta | |
| genitive | praemūnītī | praemūnītae | praemūnītī | praemūnītōrum | praemūnītārum | praemūnītōrum | |
| dative | praemūnītō | praemūnītae | praemūnītō | praemūnītīs | |||
| accusative | praemūnītum | praemūnītam | praemūnītum | praemūnītōs | praemūnītās | praemūnīta | |
| ablative | praemūnītō | praemūnītā | praemūnītō | praemūnītīs | |||
| vocative | praemūnīte | praemūnīta | praemūnītum | praemūnītī | praemūnītae | praemūnīta | |