praelaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of praeferō.
Participle
[edit]praelātūrus (feminine praelātūra, neuter praelātūrum); first/second-declension participle
- about to present
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | praelātūrus | praelātūra | praelātūrum | praelātūrī | praelātūrae | praelātūra | |
| genitive | praelātūrī | praelātūrae | praelātūrī | praelātūrōrum | praelātūrārum | praelātūrōrum | |
| dative | praelātūrō | praelātūrae | praelātūrō | praelātūrīs | |||
| accusative | praelātūrum | praelātūram | praelātūrum | praelātūrōs | praelātūrās | praelātūra | |
| ablative | praelātūrō | praelātūrā | praelātūrō | praelātūrīs | |||
| vocative | praelātūre | praelātūra | praelātūrum | praelātūrī | praelātūrae | praelātūra | |