praeiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of praeeō.
Participle
[edit]praeitūrus (feminine praeitūra, neuter praeitūrum); first/second-declension participle
- about to precede
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | praeitūrus | praeitūra | praeitūrum | praeitūrī | praeitūrae | praeitūra | |
| genitive | praeitūrī | praeitūrae | praeitūrī | praeitūrōrum | praeitūrārum | praeitūrōrum | |
| dative | praeitūrō | praeitūrae | praeitūrō | praeitūrīs | |||
| accusative | praeitūrum | praeitūram | praeitūrum | praeitūrōs | praeitūrās | praeitūra | |
| ablative | praeitūrō | praeitūrā | praeitūrō | praeitūrīs | |||
| vocative | praeitūre | praeitūra | praeitūrum | praeitūrī | praeitūrae | praeitūra | |