praedominaturus

Latin

Etymology

Future active participle of praedominor.

Participle

praedominātūrus (feminine praedominātūra, neuter praedominātūrum); first/second-declension participle

1. about to predominate

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	praedominātūrus	praedominātūra	praedominātūrum		praedominātūrī	praedominātūrae	praedominātūra
genitive	praedominātūrī	praedominātūrae	praedominātūrī		praedominātūrōrum	praedominātūrārum	praedominātūrōrum
dative	praedominātūrō	praedominātūrae	praedominātūrō		praedominātūrīs
accusative	praedominātūrum	praedominātūram	praedominātūrum		praedominātūrōs	praedominātūrās	praedominātūra
ablative	praedominātūrō	praedominātūrā	praedominātūrō		praedominātūrīs
vocative	praedominātūre	praedominātūra	praedominātūrum		praedominātūrī	praedominātūrae	praedominātūra