praecipitaturus

Latin

Etymology

Future active participle of praecipitō.

Participle

praecipitātūrus (feminine praecipitātūra, neuter praecipitātūrum); first/second-declension participle

1. about to throw

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	praecipitātūrus	praecipitātūra	praecipitātūrum		praecipitātūrī	praecipitātūrae	praecipitātūra
genitive	praecipitātūrī	praecipitātūrae	praecipitātūrī		praecipitātūrōrum	praecipitātūrārum	praecipitātūrōrum
dative	praecipitātūrō	praecipitātūrae	praecipitātūrō		praecipitātūrīs
accusative	praecipitātūrum	praecipitātūram	praecipitātūrum		praecipitātūrōs	praecipitātūrās	praecipitātūra
ablative	praecipitātūrō	praecipitātūrā	praecipitātūrō		praecipitātūrīs
vocative	praecipitātūre	praecipitātūra	praecipitātūrum		praecipitātūrī	praecipitātūrae	praecipitātūra