praebiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of praebeō.
Participle
[edit]praebitūrus (feminine praebitūra, neuter praebitūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | praebitūrus | praebitūra | praebitūrum | praebitūrī | praebitūrae | praebitūra | |
| genitive | praebitūrī | praebitūrae | praebitūrī | praebitūrōrum | praebitūrārum | praebitūrōrum | |
| dative | praebitūrō | praebitūrae | praebitūrō | praebitūrīs | |||
| accusative | praebitūrum | praebitūram | praebitūrum | praebitūrōs | praebitūrās | praebitūra | |
| ablative | praebitūrō | praebitūrā | praebitūrō | praebitūrīs | |||
| vocative | praebitūre | praebitūra | praebitūrum | praebitūrī | praebitūrae | praebitūra | |