politurus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of poliō
Participle
[edit]polītūrus (feminine polītūra, neuter polītūrum); first/second-declension participle
- about to polish
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | polītūrus | polītūra | polītūrum | polītūrī | polītūrae | polītūra | |
| genitive | polītūrī | polītūrae | polītūrī | polītūrōrum | polītūrārum | polītūrōrum | |
| dative | polītūrō | polītūrae | polītūrō | polītūrīs | |||
| accusative | polītūrum | polītūram | polītūrum | polītūrōs | polītūrās | polītūra | |
| ablative | polītūrō | polītūrā | polītūrō | polītūrīs | |||
| vocative | polītūre | polītūra | polītūrum | polītūrī | polītūrae | polītūra | |