poenitus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of poeniō.
Participle
[edit]poenītus (feminine poenīta, neuter poenītum); first/second-declension participle
- Alternative form of pūnītus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | poenītus | poenīta | poenītum | poenītī | poenītae | poenīta | |
| genitive | poenītī | poenītae | poenītī | poenītōrum | poenītārum | poenītōrum | |
| dative | poenītō | poenītae | poenītō | poenītīs | |||
| accusative | poenītum | poenītam | poenītum | poenītōs | poenītās | poenīta | |
| ablative | poenītō | poenītā | poenītō | poenītīs | |||
| vocative | poenīte | poenīta | poenītum | poenītī | poenītae | poenīta | |