plagatus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /plaːˈɡaː.tus/, [pɫ̪äːˈɡäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /plaˈɡa.tus/, [pläˈɡäːt̪us]

Adjective

plāgātus (feminine plāgāta, neuter plāgātum); first/second-declension adjective

1. wounded

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	plāgātus	plāgāta	plāgātum		plāgātī	plāgātae	plāgāta
genitive	plāgātī	plāgātae	plāgātī		plāgātōrum	plāgātārum	plāgātōrum
dative	plāgātō	plāgātae	plāgātō		plāgātīs
accusative	plāgātum	plāgātam	plāgātum		plāgātōs	plāgātās	plāgāta
ablative	plāgātō	plāgātā	plāgātō		plāgātīs
vocative	plāgāte	plāgāta	plāgātum		plāgātī	plāgātae	plāgāta