pervagaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of pervagor.
Participle
[edit]pervagātūrus (feminine pervagātūra, neuter pervagātūrum); first/second-declension participle
- about to pervade
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | pervagātūrus | pervagātūra | pervagātūrum | pervagātūrī | pervagātūrae | pervagātūra | |
genitive | pervagātūrī | pervagātūrae | pervagātūrī | pervagātūrōrum | pervagātūrārum | pervagātūrōrum | |
dative | pervagātūrō | pervagātūrae | pervagātūrō | pervagātūrīs | |||
accusative | pervagātūrum | pervagātūram | pervagātūrum | pervagātūrōs | pervagātūrās | pervagātūra | |
ablative | pervagātūrō | pervagātūrā | pervagātūrō | pervagātūrīs | |||
vocative | pervagātūre | pervagātūra | pervagātūrum | pervagātūrī | pervagātūrae | pervagātūra |