pertemptatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of pertemptō.
Participle
[edit]pertemptātus (feminine pertemptāta, neuter pertemptātum); first/second-declension participle
- tested thoroughly
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | pertemptātus | pertemptāta | pertemptātum | pertemptātī | pertemptātae | pertemptāta | |
| genitive | pertemptātī | pertemptātae | pertemptātī | pertemptātōrum | pertemptātārum | pertemptātōrum | |
| dative | pertemptātō | pertemptātae | pertemptātō | pertemptātīs | |||
| accusative | pertemptātum | pertemptātam | pertemptātum | pertemptātōs | pertemptātās | pertemptāta | |
| ablative | pertemptātō | pertemptātā | pertemptātō | pertemptātīs | |||
| vocative | pertemptāte | pertemptāta | pertemptātum | pertemptātī | pertemptātae | pertemptāta | |