persulto

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

persultō (present infinitive persultāre, perfect active persultāvī, supine persultātum); first conjugation

  1. to leap, skip or prance about

Conjugation

[edit]
   Conjugation of persultō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present persultō persultās persultat persultāmus persultātis persultant
imperfect persultābam persultābās persultābat persultābāmus persultābātis persultābant
future persultābō persultābis persultābit persultābimus persultābitis persultābunt
perfect persultāvī persultāvistī persultāvit persultāvimus persultāvistis persultāvērunt,
persultāvēre
pluperfect persultāveram persultāverās persultāverat persultāverāmus persultāverātis persultāverant
future perfect persultāverō persultāveris persultāverit persultāverimus persultāveritis persultāverint
passive present persultor persultāris,
persultāre
persultātur persultāmur persultāminī persultantur
imperfect persultābar persultābāris,
persultābāre
persultābātur persultābāmur persultābāminī persultābantur
future persultābor persultāberis,
persultābere
persultābitur persultābimur persultābiminī persultābuntur
perfect persultātus + present active indicative of sum
pluperfect persultātus + imperfect active indicative of sum
future perfect persultātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present persultem persultēs persultet persultēmus persultētis persultent
imperfect persultārem persultārēs persultāret persultārēmus persultārētis persultārent
perfect persultāverim persultāverīs persultāverit persultāverīmus persultāverītis persultāverint
pluperfect persultāvissem persultāvissēs persultāvisset persultāvissēmus persultāvissētis persultāvissent
passive present persulter persultēris,
persultēre
persultētur persultēmur persultēminī persultentur
imperfect persultārer persultārēris,
persultārēre
persultārētur persultārēmur persultārēminī persultārentur
perfect persultātus + present active subjunctive of sum
pluperfect persultātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present persultā persultāte
future persultātō persultātō persultātōte persultantō
passive present persultāre persultāminī
future persultātor persultātor persultantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives persultāre persultāvisse persultātūrum esse persultārī persultātum esse persultātum īrī
participles persultāns persultātūrus persultātus persultandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
persultandī persultandō persultandum persultandō persultātum persultātū

References

[edit]
  • persulto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • persulto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • persulto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.