perseveratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of persevērō.
Participle
[edit]persevērātus (feminine persevērāta, neuter persevērātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | persevērātus | persevērāta | persevērātum | persevērātī | persevērātae | persevērāta | |
| genitive | persevērātī | persevērātae | persevērātī | persevērātōrum | persevērātārum | persevērātōrum | |
| dative | persevērātō | persevērātae | persevērātō | persevērātīs | |||
| accusative | persevērātum | persevērātam | persevērātum | persevērātōs | persevērātās | persevērāta | |
| ablative | persevērātō | persevērātā | persevērātō | persevērātīs | |||
| vocative | persevērāte | persevērāta | persevērātum | persevērātī | persevērātae | persevērāta | |