perreptatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of perreptō.
Participle
[edit]perrēptātus (feminine perrēptāta, neuter perrēptātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | perrēptātus | perrēptāta | perrēptātum | perrēptātī | perrēptātae | perrēptāta | |
| genitive | perrēptātī | perrēptātae | perrēptātī | perrēptātōrum | perrēptātārum | perrēptātōrum | |
| dative | perrēptātō | perrēptātae | perrēptātō | perrēptātīs | |||
| accusative | perrēptātum | perrēptātam | perrēptātum | perrēptātōs | perrēptātās | perrēptāta | |
| ablative | perrēptātō | perrēptātā | perrēptātō | perrēptātīs | |||
| vocative | perrēptāte | perrēptāta | perrēptātum | perrēptātī | perrēptātae | perrēptāta | |