perpoliturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of perpoliō.
Participle
[edit]perpolītūrus (feminine perpolītūra, neuter perpolītūrum); first/second-declension participle
- about to polish
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | perpolītūrus | perpolītūra | perpolītūrum | perpolītūrī | perpolītūrae | perpolītūra | |
| genitive | perpolītūrī | perpolītūrae | perpolītūrī | perpolītūrōrum | perpolītūrārum | perpolītūrōrum | |
| dative | perpolītūrō | perpolītūrae | perpolītūrō | perpolītūrīs | |||
| accusative | perpolītūrum | perpolītūram | perpolītūrum | perpolītūrōs | perpolītūrās | perpolītūra | |
| ablative | perpolītūrō | perpolītūrā | perpolītūrō | perpolītūrīs | |||
| vocative | perpolītūre | perpolītūra | perpolītūrum | perpolītūrī | perpolītūrae | perpolītūra | |