permutaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of permūtō.
Participle
[edit]permūtātūrus (feminine permūtātūra, neuter permūtātūrum); first/second-declension participle
- about to transform
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | permūtātūrus | permūtātūra | permūtātūrum | permūtātūrī | permūtātūrae | permūtātūra | |
| genitive | permūtātūrī | permūtātūrae | permūtātūrī | permūtātūrōrum | permūtātūrārum | permūtātūrōrum | |
| dative | permūtātūrō | permūtātūrae | permūtātūrō | permūtātūrīs | |||
| accusative | permūtātūrum | permūtātūram | permūtātūrum | permūtātūrōs | permūtātūrās | permūtātūra | |
| ablative | permūtātūrō | permūtātūrā | permūtātūrō | permūtātūrīs | |||
| vocative | permūtātūre | permūtātūra | permūtātūrum | permūtātūrī | permūtātūrae | permūtātūra | |