permanatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of permānō.
Participle
[edit]permānātus (feminine permānāta, neuter permānātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | permānātus | permānāta | permānātum | permānātī | permānātae | permānāta | |
| genitive | permānātī | permānātae | permānātī | permānātōrum | permānātārum | permānātōrum | |
| dative | permānātō | permānātae | permānātō | permānātīs | |||
| accusative | permānātum | permānātam | permānātum | permānātōs | permānātās | permānāta | |
| ablative | permānātō | permānātā | permānātō | permānātīs | |||
| vocative | permānāte | permānāta | permānātum | permānātī | permānātae | permānāta | |