permanaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of permānō.
Participle
[edit]permānātūrus (feminine permānātūra, neuter permānātūrum); first/second-declension participle
- about to permeate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | permānātūrus | permānātūra | permānātūrum | permānātūrī | permānātūrae | permānātūra | |
| genitive | permānātūrī | permānātūrae | permānātūrī | permānātūrōrum | permānātūrārum | permānātūrōrum | |
| dative | permānātūrō | permānātūrae | permānātūrō | permānātūrīs | |||
| accusative | permānātūrum | permānātūram | permānātūrum | permānātūrōs | permānātūrās | permānātūra | |
| ablative | permānātūrō | permānātūrā | permānātūrō | permānātūrīs | |||
| vocative | permānātūre | permānātūra | permānātūrum | permānātūrī | permānātūrae | permānātūra | |