periclitatus

Latin

Etymology

Perfect participle of perīclitor

Participle

perīclitātus (feminine perīclitāta, neuter perīclitātum); first/second-declension participle

1. tried, proved, tested
2. risked, endangered
3. attempted

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	perīclitātus	perīclitāta	perīclitātum		perīclitātī	perīclitātae	perīclitāta
genitive	perīclitātī	perīclitātae	perīclitātī		perīclitātōrum	perīclitātārum	perīclitātōrum
dative	perīclitātō	perīclitātae	perīclitātō		perīclitātīs
accusative	perīclitātum	perīclitātam	perīclitātum		perīclitātōs	perīclitātās	perīclitāta
ablative	perīclitātō	perīclitātā	perīclitātō		perīclitātīs
vocative	perīclitāte	perīclitāta	perīclitātum		perīclitātī	perīclitātae	perīclitāta