Jump to content

peregrinatus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of peregrīnor

Participle

[edit]

peregrīnātus (feminine peregrīnāta, neuter peregrīnātum); first/second-declension participle

  1. Living abroad, abroad, in foreign areas, roaming abroad.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative peregrīnātus peregrīnāta peregrīnātum peregrīnātī peregrīnātae peregrīnāta
genitive peregrīnātī peregrīnātae peregrīnātī peregrīnātōrum peregrīnātārum peregrīnātōrum
dative peregrīnātō peregrīnātae peregrīnātō peregrīnātīs
accusative peregrīnātum peregrīnātam peregrīnātum peregrīnātōs peregrīnātās peregrīnāta
ablative peregrīnātō peregrīnātā peregrīnātō peregrīnātīs
vocative peregrīnāte peregrīnāta peregrīnātum peregrīnātī peregrīnātae peregrīnāta