perambulaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of perambulō.
Participle
[edit]perambulātūrus (feminine perambulātūra, neuter perambulātūrum); first/second-declension participle
- about to roam, tour or perambulate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | perambulātūrus | perambulātūra | perambulātūrum | perambulātūrī | perambulātūrae | perambulātūra | |
| genitive | perambulātūrī | perambulātūrae | perambulātūrī | perambulātūrōrum | perambulātūrārum | perambulātūrōrum | |
| dative | perambulātūrō | perambulātūrae | perambulātūrō | perambulātūrīs | |||
| accusative | perambulātūrum | perambulātūram | perambulātūrum | perambulātūrōs | perambulātūrās | perambulātūra | |
| ablative | perambulātūrō | perambulātūrā | perambulātūrō | perambulātūrīs | |||
| vocative | perambulātūre | perambulātūra | perambulātūrum | perambulātūrī | perambulātūrae | perambulātūra | |