pensitatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of pensitō.
Participle
[edit]pēnsitātus (feminine pēnsitāta, neuter pēnsitātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | pēnsitātus | pēnsitāta | pēnsitātum | pēnsitātī | pēnsitātae | pēnsitāta | |
| genitive | pēnsitātī | pēnsitātae | pēnsitātī | pēnsitātōrum | pēnsitātārum | pēnsitātōrum | |
| dative | pēnsitātō | pēnsitātae | pēnsitātō | pēnsitātīs | |||
| accusative | pēnsitātum | pēnsitātam | pēnsitātum | pēnsitātōs | pēnsitātās | pēnsitāta | |
| ablative | pēnsitātō | pēnsitātā | pēnsitātō | pēnsitātīs | |||
| vocative | pēnsitāte | pēnsitāta | pēnsitātum | pēnsitātī | pēnsitātae | pēnsitāta | |